GLEN lielais logo GLEN mazais logo

Cunami seku noversana ar izglitibu/"Tsunami Recovery Through Education"

Šī ir dienasgrāmata par projektu Srilankā Ambalngodas apkārtnē. Projekts no septembra 2006 tiek īstenots kopā ar Matihias Klasen no Vācijas.

Saturday, December 09, 2006

KO ta ES iisti esmu sadariijis TEX bus

nu ta taa ar visiem elektro katiem un hroniska interneta trukuma esmu apkopojis savus rokrakstiitos pierakstu izvilkumus.
Lai nenogurdinatu ar liekiem dienu laiku/aktivitashu uzskaitijumiem. Jau ieprieksh atvainojos par Latviesh gramatikas neiveroshanu un slenga izteicieniem , ja kads brivpratiigi piesakas tos labot – piesakas (nezinu gan ko tu par to dabusi, nu mosh fliplopus – oranzjus ar palmaam,)


Taatad pats galvenais mans projekts, jeb baltaa puikas staasti bruuno cilveeku zemee.

Taatad galvenaa darbiibas vieta Seenemodere (ciemats pirms Tangales pilsetas) Frangipani centre (youth/child&education centre) dzjunglju vidu kalna galaa, und apmeram 15-25 minushu gajienaa no Mawella beach.
, variigi pateikt, ka lai tiktu no asflateta celja (par shoseju to gruuti nosaukt, bet ta ir galvena magistrale kas savieno Colombo ar salas dievidu galu) uz centru ir gabalinjsh jakapj pa zemes celju. Pamataa maals ar akmenjiem. Lietus laikaa celjsh parvershas par reaalu gangu (upi) un Tuk – Tuki tad paliek par amfibijaam, visbiezjaak gan paliek celjmalaa ar dubljiem liidz ausiim. Nu peec lietus ieguust apzimeejumu brienamais celjsh. Kapeec tas svariigi, a tapeec ka no taa viss atkariigs- beerni neiet uz skolu, un mums svariigi ka tad centraa klusums. Pashi arii uz vietejiem veikalinjiem (delju vai muru buudaam) netiekam un tiek izriiti visi kraajumi un cepumi. Lieki piebilst, ka ari stradnieki nestraadaa – taa tak ir tradiicija. Ceru to ieviest Latvija. Reaali labaa- ja ir lietus tad neviens nestraada. oki. tas ievadaa.

Saakuma biju plaanojis, ka darboshos sava projekta ietvaros, bet realitaate skarba. Matz – kas te jau njemas menesi pusotra, saka ka iepriekshejaa gada Glenistu iestraades stradaa labi, un ka centrs ir attistibas stadijaa un prasa savu, kaa arii cilveekiem ir svarigaak kaa dziivot peec Cunami. Jo ir noticis reaals socials eksperments – zvejnieki parvietoti iekshzemee. Taatad jaamaina viss. Tad nu vinji njemas kaa nu kurais. Dalja atgriezjas atpaklj piekrastee, dalja paliek. Maajas ta skaistas. tikai udens ne visur ir, par elekriibu nerunaajot. Saakas liidz shim nezinamas probleemas un situaacijas, ko dariit ar atkritumiem, kaa tikt uz darbu, kuraa skolaa bernus suutiit, kaa ari sekojoshas sociaalas probleemas. Tad nu musu projekt novirzaas, uz sho ciemu bernu un jaunieshu dziives kvalitaates paugstinashanu un brīvā laika lietderigu izmantoshanu, vinju personiskai pilnveidoshanu – nu gudri gan. Bet te vinjiem te tas svariigi, kaut gan pats pamatu pamats, tomeer vajadziigs. Izgliitibas sisteema te nav augstaa liimenii. Kaut vai anglju valodu maca jau no mazotnes neviens taa isti nemaak, iznjemot protams tos kas stude arzemes vai lielaas pilsetas.
Labaak bus skaidrot skatoties no dienas perspektivas. Moshanas pedeejaa laikaa ap 6 -7 no riita, saakumaa bij gruuti, bet tagad bez modinataaja 7 miegs galiigi nenaak un nekas neatliek kaa kaut ko dariit. Dazjreiz aizcjapoju liidz pludmalei dzjogingot vai vienkaarshi nopeldeet.
Tad nu peec kartas – saakuma nedeeljas njeemos ar centra vides labiekaartoshanu , raku zemi, stiprinaaju muurus un malaainaas klintis ar koksreiktu mizaam (tas lai augsne neaizskalotu, jo taa vajadziigi augiem, kas ar savaam sakneem nostiprinas zemi) (shajaa valstii taa ir reala probleema, ar kuru sastopas visi Cunami maju celaaji – jo klasiski tie ir iekshzemee un kalnu malas uz maksliigi veidotaam teraseem. Nu ta ieberziens konkreets, jo neviens (arzemnieki) nebija pieversushi pietiekoshu uzmanibu vietejai zemes specifikai t.i. naudinja ta tam nebija ieplanota. A zeme ta pamzaam druup un gruust un maju lievenjos un dazjas sienaas plaisas paradaas, a ko dariit – tas normaali saka vietejais celtnieks( tauta saukts contracter (angl.)) , stadiiju kokus un veidoju kompostu. Veel pa vidu Matz bija samengejis vietejas vides organizacijas ar taam tad ari njemaamies, un tie savukart izgliitoja vieteejos par visadiem vides jautaajumiem. Nu ja un tad peec pusdienslaika atskrien beerni un jauniehi no skolam uz centra programmam un es ar vinjiem ta njemos – speljam viss kaut, ko un es megjinu iemaciit jaunas speles un iemaaciit dazjadas jaunumus. Bet nu viegli nav valodu vel neasmu apguvis ta ka gruuti skaidrot, bet vinji prieciigi taa ka ir oki.

Naakamaas nedeljas galvenais darbojos ar projektu kas ADVENTRE FOR. t.i. bernu un jauaako jaunieshu piedziivojumu/rotalju laikumu. Taatad ne taa kaa citiem. Mums te buus (ir jau) savadaaks idejiskais pamatojums un piegaajiens. Buus no koka ,nekaadu ieruseejushu dzelzju. Bet celshanas procees ir piemineeshanas veert. Pamataa izskaidro tradicioalo piegajienu un kuulturas specfiku. Taatad es zimee idejas un shtuko garumus. Nu plaans beidzot ir uzrazjots, apspriestts ar org vadiibu un tad saakas……………, kas - reaals rokendrols, jeb meegjini nenojuugties visa procesa gaitaa. Galvenaa persona mana centra vadone. 3 reiz haotiskaak dara darbus kaa es :). NU bl……..n. Tas nekas, ka es visu esmu saplanojis un sarekjinajis vinja ieviesh savas korekcijas, kas pilniigi ieliek visus manus aprekjinus un darba stundas blakus gurkju un kartupelju mizaam – kompostaa. A ko dariit, ar vieteejiem galdniekiem ta es sarunaties nevaru, pluss vinji ta visu reekjina colaas a es centimetros. Nu ja tas tik saakums. Jaagaida kokonat timberi, bet ka tevi, LIETUS nu REAALS LIETUS un neviens nestraada – balkji neceertas, un no mezja nenaak maajaas, veikala arii nevar nopirkt. Labs i, pacietiibu es te maacos katru dienu, bet taas dienas bija diezgan gruutas. Terminji ta spiezj, a nekas ta nenotiek un teva ietekme uz to ir tuvu nulei. Bac bac bac. bet es jau zinu – jaadzer daudz teeja jaasmaida un ta jau lietas notiekas pashas no sevis. Uraa peec 5 dienaam baltji klaat un pie tam veel nomizoti. Juus tieshaam nevarat iedomaaties kas par laimes sajuutu, beidzot kaut kas var saakties. Un saakas reaali, ieprieksh planotie galdnieki vairs nparadaas – taa ari nesapratu kapeec, mosh nebija no pareizaas gjimenes. Nu ja man tiek piekomandeets viens straadnieks no cetra Tuk tuk draivera ciemata – no pareizaas gjimens un rokam tos baltjus zeme. Svariigs fakts – sheit nevar dabuut laapstu ar spicu galu. Tikai liekshkjeri – nu taisno galu, a ar to ta parakt nevar. Tra la laaa nu gan vaaks, pat vieteejais super ierocis – garais kaplis ar kur principaa var izdariit visu, der tikai saakuma procesa. Bet mees neskumaam, mums bija lauznis un … un….. un… kokosriekstu cjaumala. Uraaaa es bij reaals traktors. ar laizni tiek sadrupinaata zeme un akmenji, dazjus gan vajadzeeja apiet, kas protams nobiidija buuves gabariit izmeerus bet hari hari (labi labi) .
Nepaiet ne stuna pusotra, ka caurums gatavavs- bisku pa seklu, a ko dariit, ja rocinja pa iisu. A caurumi ta daudz – tere tere traktors, traktors! Sakumaa bomjus slienam divaataa - smagi maitas, ta kaa tiinaigeru gados raku transhejas, un stradaju mezjaa tad atsaucot atminjaa seno dienu panjemienus, stabi celas pamazam. He hee es tak peec sestaa staba atcerejos jaunatnes darbinieka pamat saukli – NEKAS PRIEKSH JAUNIESHIE, BEZ JAUNIESHIEM.

tatad procesaa tiek iesaistiiti vietejie lielie jaunieshi – tagad process atraaks bet ne veglaaks. Cements jau tiek jauks un liets tumsaa un lukturu gaismaa. Velaak man teica, ka pirmo reizi redzot, ka kaads noorganizeejis, ka jaunieshi brivpratiigi straadaa un veel tumsaa. Jehaa, shitie tropu koki gruuti stadaas, bet labi aug :). …………………………………… turinaajums, sacereejies, ja nekaa nebija. Man te ir reala aligorija – nu salidzinajums, eee kaads bija tas sveshvaards brrr. nu uz a burta. Darba organizaacija te ir taada pati kaa seerfoshana. pirmais jaatrodas isstajaa vietaa un bridii. Jaauzairee un atri jaaceljas un jagriezj deelis. Ja pa vaju airesi vai pa velu, vilnis aizskries tu paliksi un gaidaam naakosho vilni – what to do in Hikkady. Shoreiz neizturu un 3 dienu gaidiishanu, noraujos un samusinu vieteejo kontraktera brigadieri palidzeet man nopirkt maeriaalus. (reals jautriits, 17 gadus dieneejis Britu flotee) (vinji nabagi te peec objekta nodoshanas vesaalu meenesi laboja plaisas un tekoshos jumtus – that normal, sak. baac iekshaas dabuus. Es jau zinu shitos braliishus un dziives filozofiju – pats 4 gadus nolauzu arodenee, zinu kaa mulkji laist un pasutiitaajam acis miglot, ne uz to uzravaas.) Nu ta divataa terorizejam bosu, lai tas saak kusteet, jo arguments speciigs baltam cilveekam viss 2reiz dargaaks.

A ko dariit, ja bruunais cilveeks neelpo pietikoshi atri. Nu kaa jau teicu esam no vienas kriitinju bandas, valodu vieteejie gater puikas neprot, bet ciparus paziist – hari hari. Cik 2 colas, da nee 1 cola saigjot. A cik , da tik aa tad shitik, da nee , nu labii ja jau berniem tad uz pusi leetaak – hondai, hondai. Vilnis bija labs, tikai viens cits serferis uzradaas. baigi labais puika – tjipa galdnieks. Vinjhs uzradas 2 dienaa peec matreaalu biznesa. Boss bija mazliet sashugaajies pec shitaada ekshana. Es saku dabuun man instrumentus es pats uztaisiis 5 dienaas. Shitie gaidiishanas sveetki jau aknas dur. Bet kartejaa atmaska – redz instrumentus nevar iznomaat, var tikai dabut galdnieku un tas ta naaks ar visiem shtrumiem. atliek vienigi motor zagjis un divrocis, bet to var tikai nopirkt. Nu bet, dzeriks izradas reaali labais, bet kaa jau visi kartiigs amatbraalis ir ar savu fiicju un panjemieniem – t.i. mani matriali pa isu , janjem reaalaaki bomji. Baac mani argumenti par to ka tas ir tikai bungalo nevis maja un ka sniegs shaja gadsimtaa nav gaidaams, nedarbojas, bossene vinja pusee. Reultaataa viens bungalo ar smago jumtu, viens ar vieglo konstrukciju. Njaa, kaatram savs zirdzinjsh tuvaks. Sazinamies ar zimeem, bet galdnieks galdniekam draugs, lieki piebilst ka rasejumus vinjsh niefiltreeja, bet za to ar saviem instrumentiem darija briinumus. NU taatad zagjejam lielos stumbrus ar fuksishem – ja kaads ir zagjejis campam malku var iedomaaties. nu ja viss tas notiek kaadu 3 metru augstuma.
Nu ko taa taas dienas paiet – GARLAICIIGI GALIIGI NAV.veel atskrien vieteejie berni, ar kuriem arii kaut kas jadara. Nevar tak visu laiku tiekt busy busy – to vinji tak majas no vecaakiem dzird. Lielos jaunieshus joprojaam iesaistu celtnieciibas darbos. Vinjiem patiik, man vieglaak un jaunatnes brivpratiiga darba attistiiba var turpinaties. Nu ta pa visiem nobeidzma pamat konstrukcijas, atstajot siikumus peec Open day. Uffa peec taas , ta viens pats pilniigaa mierinjaa pilnveidoju laukumu ar visadaam jaunaam atrakcijam.
Pedeejaas nedeeljaas censhos organizeet brivpratiigos un izstradaat neformalaas izglitibas programmu, prieksh jaunieshu kluba. Nu taa TIKA TIKA (pamazam pamazaam). Njemot veraa iepriekshejo pieredzu shis uzdevums ir gruuts, jo japaredz visaadi ierobezojumi, piemeram, izglitibas ietekme, lietus, resursu nepitiekamiiba utt.
Nu ja, plus veel zem programas pamatinstrukcijas par aktivitateem, resursiem un atbildibam. Nu galiigi garlaiciigi nav. ps te nevienam neavar pateikt – iecjeko neta adresiiti un atradisi info.
Basic viss te ir jadara in Basic. I nedomaa kaut ko kurtu tjuningot – nesapratiis un nedariis. kaa jau teicu dziesmas un dejas izglaabj jebkuru pasaakumu, jautajums vai kaut ko citu arii vajag. Jaunieshi te raali labie, un mazaakie arri. Nevar mieraa nostaveet. Akmenjainais rotalju laukums nav skjeerslis – skrien un nemaz necjinkst. dazreiz pats uzraujos, kaut gan ik pa laikam nolasaam lielaakos, tie rodas no jauna – zemes roteehana dara savu. Man ir ideja, ka shiem akmenjiem ir radnieciiba ar seneem, jo tie parada savas galvas pec katra lielaaka lietus. uhuu. Nu tatad jaunatnes darbs te viegli izsakoties ir pashos saakumos. Bet kaut kad jau jasaak ir. Cik tad var to voljuku un kriketu speleet, kaut gan izskataas, ka ar to reali pietiek, jo vinji smejees peec katra streingja sitiena. Jap brivpratiigais darbs vinjiem arii jaunums. Mazliet kaa saka ari mans nopelns, jo es te vietejiem taa ka piemeers. Dzejeki arii lepojas ka voluntieri, nu veca labaa patiesiiba – personiski piemeeri vienmeer aizrauj. Peec dazjiem pasacieniem ir pievienojushaas 2 ciemata lielaas meitenes. Vinjas taadas kautriigas, visu laiku skataas zemee un smejaas. Stradaa gan labi. Dzjeki gan kaa parasti pastradaa un tad dzen multji, meitenes gan apziniigas bez gala. PS ar stafu atkal – big problem.
Da nepielec, ka briivpraashiem arii eest jaaiedot savadaak pazudiis kaa sienaazji zalee. Ehh nu neko no motivacijas teorijas nav maacijushies. Atkal viss jadara pasham. Kaa tad atkal ieberziens, baac. Nu galigi tsakaas eest, peec kaada 8 megjinaajuma pieluzju. Iradaas ka vinjiem taa nav pienjemt. Un veel tas ka seedet pie viena galda ar balto cilveeku. Eh ko tie anglji vienjiem tais venaas sapoteejushi. So, tatad viss veel procesaa, baigi galiigi negribaas paarkjert ar radoshumu, bet speleet aklaas vistinjas ari galiigi nevelk :).

PS njaa istenibaa pl. 6 / 7 man nekas nebeidzas, jo janjemas ar centre stafa izglitoshanu un atbalstu veidojot elektroniskos dokus. Respektivi jamaca lietot dators un programas. Plus kaa nosutiit meilus. kaa jau mineju caur sateliit telefonu vis notiek baigi leni un cilveki saspaida nepacietibaa viss kaut ko un bac …. Buutu jau labi ja saprastu ar pirmo reizi, bet kaut ka vinju iglitiibas sisteema sav rihtiigi. Jau kadu ento reizi atkartoju bosenei, kaa seivot dokumentus, un ka vinjai ir sava dzeltenaa kastiite (folders) ar vinjas vardu, un ka nevajag seivot manaa kastee. ufff, pacietiibu te reaali var uztreneet, nezinu kaa ar nervu sisisteemu. baac, jaa, kad pievieno attachmentu nespied inbox, bet return to mail. okay okey, - you must wait. Ar labo divas reizes, bac nu atrak………. rrrrrrrrrrrrrrrrrrrrr. taks veelreiz uz dokiem 2 reiz elektroniskam saitem, jeb zilajiem burtinjiem vai kastitem pietiek ar vienreiz- ar labo , jee labo. Jaa gaidaam gaidaam, a ko dariit ja lietus liist un sakri nevelk. Neko vairs nespiezjam, hari hari - oki oki – wait and smile, wait and smail. Nu kaa saka vakars paiet nemanot, laimmigi sakaas bolivudas seriaali un tad ir miers un kukuruuza. Es ari vienreiz pieklajiibas pec megjinaju paskatiities- 10 minutes, un tad sasapejas kaaja un atri noshuvos uz neatgrieshanos.

PS2 nu ja pa vidu tam visam mazs networkings, megjinajums samenegjeet visaadas aktivitaates centraa , lai palidzeetu vieteejiem ciematiem. Tas labi, ja vecaki gudri, berni veel gudraaki un vairaak iespeeju. Bet nu kaa saka TIKA TIKA



Saturday, September 30, 2006

Naakmaas 7 dienas

Heij heij heeij,

ir saakuscies realitātes shovs dzungljos. Nu taa visu peec kaartas – 25. septembris, diena celjaa uz manu centru. Uhuuu, kas pa braucienu uz 60 km , kopaa tiir ap 6 stundaam. I heat bus drivers – jehaaa. Iiisti kamiikadzes mauc tev pretii un nebremzee, nu galiigi pierast nevar. Nu taa galvenaa austrumu magjistraale kas izskataas, apmeeram peec Latvijas shura celja ar izdrupushu padomju laika asfaltu un minimaalu iespeju divirzienu joslai. Oki celjmalas visu laiku nemainiigas, pirmajaa rindaa sanhaju tipa buudinjas aiztaam dzjunglji vai labajaa pusee ik pa laikam paspiid okeaans. Nu taa , japii sunji – daudz klainjoshu sunju un pie tam sieviešu kartas paarstaaves. Govis ir bet mazaak – a vinji cjudiki ta pienu nedzer – sveets lpinjsh tak, to reaali juut velaak veeders, jo var dabuut tikai imprteeto sieru – nu to kur katra shkjeliite iepakota. Labii labiii cilvinji tradicionaalos apgjerbos – sievietes sari un dzeriki nu arii kaut kas liidziigs – man a taads ir mosh ieliks velaak bildi. Oki atluziens un pamodiens. Esam vienaa no Orga centriem – Staff miitinjsh, pozitiivi cilvinji, bet oij sanaaksme 3 stundas komunikaacija smaga, 2 kultuuru saskarsme Vāciešu – konkreta un prasosha, Srilankieshu – mieriiga un let it be. Ehh nu gandriiz atsleedzos. Bet ta kaa pusdienas bija realii spaicii food, tad raali apdedzinaaju muti nu taa miegs kaa ar roku atnjemts. 2 H celjaa un mans pleis 15 min no okeana, dzjungljos, kalna galaa.
Oki okii, paraak daudz detalju – nu ta kopsavilkums. Centrs ljoti jauks un krutaakais apkaimee. Ir dusha ar augsto uudeni un zinama pieeja Inetam caur satalitelefonu. Lokaalais staff pozitiivs. Mans boss, t.i. bosena arii okiii. Srilankieshu meitene, kurai dzjeks Vaacijaa – tapeec vinja taada strikta un konkreeta :). Dziive sheik mieriiga celshanaas ap 8 , nu labi es celjos ap 8:40 jo brokastis mazliet eedu, tad tada praktiskaa dalja – iepirkt matreaalus, eedienu un citas fiicjas prieksh centra un sevis. Izradaas, sheit mani pienaakumi ir saakot no aktivitateem ar jangsteriem, liidz centra administreeshanai, pilnveidoshanai un visaadu praktisku lietu organizeeshanai. Nu pusdienas Srilankieshu gaumee un peecpusdiena ar jaunieshiem – un visaadaas activas lietas daram. Bet es veel tikai iesildos. Un ja ta jau ap seshiem visi shujaas nost jo 7tinjos tumsa ka likts. nju tad atpuuta vai niekoshanas ar datora dokiem un pashi taisam vakarinjas Eiropiesu gaumee – vismaz es ko varu ieest bez risiem – no spaisy enimore. Bet es jau saaku pamazaam riit cjilii,kaa saka I Hill survive. Bums purums. Visu nedelju mieriigi gatavojamies beernu dienai- ap 300 beernu buus pie mums. Ehh – un reaals easy goings ar to organizeeshanu – mieru tikai mieru, galvenais nesakacjaat virsuu un nesasprindzinaaties. Baac gruuti – vis notiek nesteigaa un mierinjaa – what to do? – nothing. Visa organizeeshana japakljauj sauklim – keep it short and simple. Kaa pastaastija Matz (tas kas mans paarinieks) pat iemaaciit akmens shkjeeres papiriits nav iespeejams, jo vinji mazliet nobremzee un like to pashu ko tu hahahhahahah. Bet baigi patiikot. Visjautraakaa speele esot lekt paari virvei – t.i. kaads saka in or out, un ja tu nokljuudies tad esi araa. Gatavoshanas procesaa paspeejam aizlaist liidz okeaanam , apskatiit cuamii satraumeetaas palmas un paleekaat pa 2-3 m augstiem vilnjiem. jo meek as pa speeku, labi ka sekls. Okii iecjatojam veel ar zvejniekiem – kaut kad brauksim zvejaa, tas tik bus pasaaciens. Diena pirms lielaa pasaakuma veetraina, esam piesaistiijushu gengu no blakus ciema, reaali pozitiivi dzeriki nu taa ap17-18 gadiem. Reali izpaliidziigi un pozitiivi. Gatavojam visu liidz kaadiem 2 nakttii – tas tapeec, ka ap 9vinjiem izvilkaam 2 devinj desmitnieces tumbas araa un saakaas dejoshana un aakstiishanas pa mikrafonu. Neko nesapratu ko vinji tur njemaas, bet smejaas vinji visu laika, aa jaa kameer nofikseeja ka kaut ka arii japadara :) . Riits satraucosh pamodinaats tiku ap 7:30 wh.. tha f… Nu labi japadara visas atstaataas astes. Matz veel papriidina, ka muusu perfekti izstraadaatais plaans nobruks visaz uz 50% taa kaa buus jaaimrovizee. Galvenais bekaps – muuzika un diedaashana. Vinjsh nokljudijaas – sisteema nobruka uz 90% - fa……………………………..k . Nu taads rokendrols. pirmkaart viss saakas ar 1 stundas nokaveeshanos, dzeriki nepilda instrukcijas, jauniesh nedara kas vinjiem logjiski buutu jaadara –reaals juuklis.
Mees ar Matz iejemam fotografu lomas un izliekamies ka nefiltreejam liidzi, skarbi bet ko dariit – vinji tak dabas beerni – love and fun in the air. Bet viss pamazaam notiekas , janiesi un beerni njemaas pa aktivitateem- baloni, krikets, voljuks, udens shaudiishanas, utt. jauki jauki. Dziedaashana un dejoshana – ehaa reaala bolivudaa – mazie kjipari ar bungaam parsit lielos, “Kele lasinai” skaistas metenes ar indieshu aktrishu balsiim – nu skaisti.
Ehaa pl. 4tri katram tiek pa sertifikaattam un majaas, mus okii a vinjiem 4 stundas celjsh. Previns veel palizj melon joku – saka ka dazji bez galvaam majas parbrauks, jo vinji tak nabadzinji sagurushi atsleegsies busaa – a lodzinji ta valjaa, a galvinjas ta araaa, a tur rokeri – citi busi – snjik snjak hahahahahahah – ne melns melns. Nu ja Previns jau pats melnais puika ar pusi no Srilnakieshu asinim. Oki, saliks bilzjukus velaak.
Riit došos sveetceljojumaa uz Ziemeljiem, tur kur mazliet nemieriigaak – doma ir piedaliities meditaacijaa par mieru………………
. Lai tev arii mazo lasiitaaj, veras actinjas ciet un….. neuzgaaz kafijas kruuzi uz klavisha, daaaaaaaa :)

Saturday, September 23, 2006

Otraas 64 stundas

22.09.

nu ko 2traa diena. nogulju liidz 12 patsmitiem, ne ko sev snauda. Bishku pavazaajos pa aru, jo araa karsts. Aprodu ar vidi, moskiiti, bet te Colombo tjipa tie ir okii – bez malaarijas baciljiem. Okii, pashanceeju biku ar datoru – aizrakstot ka viis oki uz LV.nu taa ielecot draugoslv saprotu ka man shodien Varda diena , taa neko apsveiceeju pulks. so, ne par to reali, labi cilvinji mana uznjemej orgaa. Lenaam , varu aklimatizeeeties, stasta man par situaaciju un visadaam fiicjaam. Iepazinos ar frenda braali, kursh mazliet apslimis un Nigerieshu futbolspeletaju, kursh te dziivo jau 8 gadus – reali labs dzeriks, runaa vienaa laidaa un dzen sviestu, reaali iesmiet vari. Vieniigi vinjsh kluseet nemaak. Jauki, jauki. Vakarinjas edma pie juras, un tieku apgaismots par reaalo situaaciju sheit un specifiku ko jazin, piemeeram, ja kaads tevi meegjina uzmest, tad tas ir normali, un tu nedriiksti raaties vai buut dusmiigs, jo tad vinji arii tadi paliek. Jabuut smaidiigam, jasaka comooon, vai jasmaida un jasauc zemaaka summa. Lukk kaa. Tradiicijas no eiropieshu viedoklja drakoniskas. Nedod dievs tu te esi meitene.kirdik tef. Vai dzekinjh kursh grib preceeties arii kirdik. Jataisa kaazas ar kopeejam izmaksaam virs 2 gada algaam. Jaaiznjemas nauda no djimenes, kura tev prasa procentus, ja neatmaksaa uzsuuta tef paraada piedzineejus un kirik atkal. ehaa – guuti te buut jaunam un skaistam. Jaunie viirieshi Colombo ilgaak paliek pie gimeneem, jo nevar samaksaat iri par dziivoshanu utt. Nedod dievs iemiilas un grib preceeties – reala izvele – izglitiiba vai gimene.Bet nav izgliitibas – nav naudinjas, kas beernus baros. Japii nav viegli dzekinjiem un dzjekeneem.
Arii majaa kur esmu – taa tiek iireeta,saimnieki dziivo citur, un ieguto iires maksu izdod par beernu izglitiibu, jo velak tie vares talu tikt un sapelniit naudinjas. Veel mazliet jautraak – bet arii tikai no eiropieshu skatiijuma. Vietejaam metneem patiik baltie, tie kam lielas daargas masiinas, uzlejushi sev virsuu 2 pudeliites smarzas un lidziigi indijas filmu aktieriem, kaa arii naktsklubos staigaa iisos svaarcinjos un topinjos. Es laikam nebuushu vinju varonis – esmu reaali bruuns, nav mashiinas un nelietoju smarzas vai odeklonus, daaa, mosh varetu paradiit ciskas zem shortiem – jo taas reaali baltas ;). Okii no pludmles ieperkamies vietejaa edien pardotavee- jo projaam neko nesaprotu arii naudas veertiibu, bet mazliet shokeejoshi ir kaa like edinu ar rokaam, ieliek plastikaa un tad ietin avizee, jo meee kaa saka higeena normalaa limenii hahahahah.Kaut gan Silvija 2 reiz teica – nekaadu piparu vai no spicy , kad edam edienu majaas , pee katra kumosa mute un luupas deg. Baac, jaaed ari, jo asumu juut tkai pec kumosa. ha ir okii, kaut kaa jau japierod :). Oki ies guleet. Lieta taada ka te satumst atri – ap 19:00 ir jau tumsh. Man kaa nakts Putnam gruuti pierast, nu nekas nekas , riit megjinaas agraak celties. Nu bet japaskataas veel teljuks, kursh rada cnn zinjas, laiuzinatu kas notiekas , bet tur hard toks.
Nu la bi smiekliigas srilankieshu reklamas, ar galiigi nesaprotamu sizjetu un lieliem smaidiem. ehaa. Nu nekas nekas skatamies veel kaut ko un ta ies mieraa. Nu nekaa nebij, galiigi nevaru aizmigt ta lidz kaadiem pl . 4 ,

23.09.

nju tad kaut kaa bet pamostos 7 asas saape vederaa (vakardienas ediens iedeva speerienu) - 0,5 litri udens no pudeles un miljaa wc , Njaa shitads paversiens. Bet ir okii, satieku virtuvee Previnu. uztaisam kafiju un iecjatojam. Edam kopiigas brokastis , auglji, uzcienaaju ar LV maizi (melon) , saka ka garshojot. taa neko sarunas Vedas par avizeem un kaa tas dazjaadi interpretee dazjadus notikumus. Valdiiba dzen virsuu uz tigjeriem, tiidjeri uz valdiibu. eh nu nevar tikt gudrs. Bet vakar atrasta bumba viena mashinaa. Policistu suns atrada, kaut arii blakus bija kaste galjas. Njaa noveicaas kaadam reaali. Luuk a kas mieriigajiem ljautinjiem – dokumentu paarbaude un cjekings katrai mashinai. man ta nekas bet Previna bralis javed uz slimniicu un kaa saka iekrita trusiishi. Nu – what to do – taa saka Srilankieshi kad nezina ko dariit vai arii negrib :). Man shodien praktiskaa apmaciibaa- iepirkshanas,un vieteejo cenu saprashan. Reaali labi cilvinji (Silvja un Prvins), paliidz iejusties un saprast situaacij, jeb kas pie kaa turas. Taa ka abas mashinas aiznejemtas, viena uz slimnicu otra remontaa, dodamies uz krustojumu mekleet Tuk-tuk ( nu tas kas ar trim riteniishiem un kulbu) , neko nodiilojam cenu – taa vajag, jo vinjiem cjiitot forges ir vietejais sporta veids. Urjaaa piemaa personiigaa pieredz braucot ar shito vertji, nu mygoodjes – reaali labais. Silvija veel iesmej, ka raivers ir Suumahera fans, braucamais sarkans, un brauc kaa vinja elks. Jap taa 5 cm no smagaas mashiinas, ups cits Tuk- tuk piespraucas blakus. Dragreis kaa paradaas zaljaa gaisma retajos luksaforos uhhh. nu supaa zupaa. Nu ja un nebeidzama piipinaashan, kaa saka visi visiem. Vieniigi laba kondiizeru sisteema – rihtiigs caurveesh, liidz briidim kad trapam uz lielaa celja. Tagad saprotu kapeec Silvija tur mutei priekshaa kabatas lakatinju. Reaalas izpluudes gzes,nu dazjaadasbez gala. Mana pazaljaa sirds lenaam noasinjo. Censhos focjeet, uz nebeedu, bet jauzmanaas, jaukie drugani ar stobriem – ne do dies ka nofiksees ka tu vinjus knipsee , oj kaadi maali var sanaakt. Censhos buut uzmaniigs, bet vinji taadi rakari ka paradaas pekshnji un ar visu blok postu. Parbauda daudzus – mus ne. Okii vispirms jadabuun vads kompim prieksh vienas koordinaatores. Nu tur ir reaali labi suprviekals, kuraa 8 datorprecju viekali vienaa ekaaa. Supaaa ej tik un ej, pardeeeji laipni un visi runaa angliski un iesaka citu veikalu, kaa saku shet procentu sisteema darbojas normaali. protams ko mums vajag nevar atrast. Nju neko ies ieeest. Bac atkal pagrabstavaa, liela telpa kaa LU edniica, 3 sieans ar lavkaam un dazjaadam virtuveem – sakot no vietejaas, kjiinieshu, malaizieshu, vjetnamieshu, speej tik izveleeties. Laimigi vieni saprot ko nozime Zero spice un dabuun samociitais puncis ko gremot. Protams pusee esot tiek konstateets, ka darzenju vietaa ir sakapaata visa veida galja, nu man neko bet Silvijai taa biku skumslis. Okii palaizj mani nopirkt, to ko esmu piemirsis un dilot cenas. Cik noprotu te visas cenas fikseetas. Baac cenas ljoti ljoti leetas DVD ar visaam jaunakajam un vecakajam filmaam 250 rupijas ka sap 1 LVL, baac nu nenotureejos 8 reizes, galvneais ieguvums Ace age 2 un Maja pie ezra ar Sandrinju galvenejaa lomaa. Nu ja ta veel T kreklu pa smikiigu cenu, baac zjeel, ka man viss ir, neko taa iisti nevajag, beidzot noraujos Pumas veikalaa, noperku kreklu, baltu kur aizstav valjus no izmirshanas, nu vismaz dabu atbalstiishu. Nu jaa veel dazjus mazgaashanas piederumus, es jau dabas beerns mazgajos tikai ar uudeni, bet taa kaa rali visu laiku sviistu tad jasaak lietot shampuuns, baac atkal iegraabos negribeeju njemt kokos riekstu baltumu (jot as dikti sievishkjiigs izskatijaas) un dabuuju ar sarkanu pukjii, nu neko bushu tagad jasmiins. Okii maucam atpakal – pabraucam garaam vietai kur spraaga pagashaa bumba, nu aa biku skeriii. Oki tiekam atpaklj un samazgajamies un dodamies uz vakarinjamm uz pludmali – ar kaut kaadiem vestnieciibas parstaavjiem. Okii izskataas normaali clvinji. sieviete iedod 2 bucjas , he vinja tak nav Holandiete, aa viirs vinjai taads. nun e ko jauki. Speleeja fuuzi, cjatojam, par situaaciju valstii taa neko – kaa saka lobeeju Latvijas teelu utt. oki tas taa nav galvenais okeaans – reaali liels, lieli viljnji, kas esot parasti baac, ja shitie parasti kaads tad bija Cunami, kad velaas paari. uspsii shortinji kajas lec tik iekshaa bet par celim talaak nebrien, raals “rips” tas kas krasta vilnis mauc ar lielu speeku un rauj atpakalj. Nu gan straumei speeks. Dazji vietejie peldaas, betes vel pa krastu. Vilnis jau taa veljas man paari – ir oki, vajag atrast deeli savadaak atpaklj netiks. bet ir okii pus kilograma rupjas smiltis shortos ko nevar dabuut araa. Dusha gan ekskluziiva, tjipa dzjungljos. Okii runaajam atkal par reaalo situaciju valtii, ka isstenibaa daudzi no paliidzeeju sniedzeejiem neredz reaalo vieteejo dziivi, un sezj savaas rezidencees un prato. Vel to ka nav nekaada koordinaacija starp palidzeej sniedzeej organizaacijaam gan pirms gan sevishkji peec Cunamii. katrs rok savu bedriiti un rezultataa gandriiz sanaak vilku bedre. Bet taa esot vienmeer kad kaut kaadi suu…i kaut kur notiekot. Vietejiem arii taa neko, esot redzeets ka izpalidziigie Eropieshi iesviidushu rok un rok, bet vietejie lakus ietusee un skatas.Njaa japiedomaa pie ilgtspejiigaas attiistiibas. Arii manai organizaacijai neklaajas viegli, Tangalo paradiijusies NVO kas dodas pie gjimenem un veic maajapmaaciibu, kaut gan blakus liels centrs, kur vis ja notiek. Punkts taads ka centraa domaa par ilgspejiigu attistiibu un prasa mazas naudinjas, jo driiz vairs neviens nesponoreesbuus jaaiztiek pashiem. Bet re ku ir citi , kuri kaa saka senie latvieshi sniedz laacju pakalpojumus. Ehaa nu ja diivaina taa dziive te uz vietas. Okii riit jauna diena.

24.09.

ehaa nekaadi nesanaaca pamosties agraak – nu sanaca 10smitos. Taads drosvien okeaans un tas ka laikam dzeru paraak maaak uudeni. Shodien laikam sveediena, tapeec plaans ir aizbrukt uz Colombo centru apskatiit noirkt kart kaadu staufu un tad pieremonteet ofisu, bet galvenais gatavoties riitdienai kaa saka – buus iesviidiens. 6 stundas busaa, pa celjam apmekleejot dazjas organizaacijas projekta vietas. Ielecam mazaja dzipaa, kas naak no indijas un dodamies paeest brokastis (brancju) jo leduskapii nekaa isti nav palicis, un laikam shi ir pedejaa despeja est ko eirpejisku. Tatad kafejnica, kur var ieest vacijas edienu , jo tas tiek vests no tuvejaas viesniicas. Un bija oki. Colombo centrs – daudz zaljo draugu, un apstaadinaatu busu sekjuritii parbaudeem, mees ir arzemnieki – mus neaiztiek. Ha , tieku iepaziistinaaats ar vietejo tradiiciju – “umbrella couple” ( tas ir pariishi, kuri seezj okeaana malaa, zem lietusardzinjiem un maigojas, nju karocje bucjojas) ;), kapeec – a tapeec ka majaas to neljauj – luuk taa. Nav takaa mums “eed maiziiti” kur gris haahahahaha. Redzu visaadas vieteejaas celtniite. Beidzot mani apgaismo, ka sheit nav iisti ko redzeet un galvenais tuurisms esot shopings. Nu ko mums ari japapildina leduskapis, veel pa vidu mani samusina nopirkt vieteejo apgjeerbu – he reaali ckoool. Aa jaa ieperkamies partikas veikalaa zem unversaalveikala, un tjipa ka pie mums, tikai ejas paris teljuki raada reklaam, bet tas tuftaa. Redzeeju Miss Srilanku , nu beibi – kas krutaakaa skaistulee – ehaa, nu neko sev, simpatiska meitene, bet un taa lai nosviistu vinjas delj, nju nezin nezin – bet pirma cjiksa ko redzu ar iisiem shortiem. Shitas tuurisms nogurdina, brauc atpakalj un urbjam sienu un liekam boardu pie vola. Okii gatavosim spagetii un skatisimies DVD. Riit bus taft day – es jau redzeeju dienas kaartiibu – ufff, saaksies reals rokenrols :)

Friday, September 22, 2006

Pirmaas 48 H


19.09. – 21.09.
Celsh UZ

Taa nu luuk. 19.09. agra izraukshana no Riigas. Berline – TXL lidosta, gulsnashana liidz atveras Qatara Airways birojs devinjos, siikas kjibels ar printeri un biljete rokaa – 773 eiras, nu kaa jau pie rezervēšanas. Apmeshnas vieta pie Central Zoo - AO hosteili ar nenormaal daudz vaacu skolēniem un ar visu trobeli. Knapi dabuuju guultu (pedeejo briivo vietu) dormaa ar 10 cilivnjiem, samaksaaju 22 eiras (ar wc un dushu izstabinja) kaut gan vareju palikt citaa hostelii par 17 , bet tas izskatijaas peec padomju laika kopmiitneem unpilniigi tukshs. Iepazinos ar dzjeriku no ASV kursh macas Anglija un tagad celjo pa Eiropu, biku iedzeram apsinu no 2L pudeles un runajam par Irakas karu. Visletakais nets, netalajaa metro stacija 1euro – pusstunda un var usb ielikt, nekaa hosteli . So 20.09. riits uz lidostu – chek in 2 stunds pirms, jo rinda virzaas leeni. Taakaa registreejos ka privilge club member tad ieguvu 1,5 L pudeli udens pa briivu un aiz manis sedoshu araabu ģimeni ar mazu beernu, varat iedomaaties par blakus efektiem lidojuma laikaa :). Okii 5 h lidojums ar edamu partiku 2 reizi. Reaali var nosalt, labi ka ir jaka un arii piedavaaa sega. She tev siltaas zemes. Doha – ojaa reaals tranziits, visu tautu kokteelis – arabi, kjiinieshi, afrikanji, indieshii un pa vidu mazliet baltas asinis. Oki 23:50 paceljamies un it kaa saka, ka lidosim 4 stundas, bet man jau likaas, ka ilgaak, jo iemigu 2reiz. Pamodos tikai pie pashas noseeshanaas.

Ierašanās
O mai goodnes, karocje vizu dabuuju tikai 1 menesim – bet tas oki velaak pgarinaashu veel uz diviem, naudinju smainiiju turpat neizejot no lidostas un..... tad sakas pirmaaa starpkultuuru pieredze. Ejot pie sagaidītajiem redzu ir vesela kaudze ar lapinjaam, viens baigi smaida un uz lapas kaut kas liidziigs MR un Sylvia – oki shis smaida un raaada uz mani – es prasu froma Sylvia ( taa kas manas saagaiditaaj organiaacijas boss) yes yes, Are You waiinting for Maris Resnis – Yes , yes . Okey ta jau iistais –daaaaaaaaa. Oki sagaidam vinja businieku. Lec iekshaa, gaisa gondicinieris – atveerts loogs :). Kad tiekam no mashinu un cilvēku parbliveetaas lidostas teritorijas ar daudz puikaam ar kalishnikoviem, tiek sanjemts zvans no tijapa kada un iedots man, a tur sievietes bals kura runaa kreisaa valodaa. Vinja nomet klausuli. Un vel reiz zvanot prasa draiveri. Bl.............................aaaaaaaa, Izradas ka es neasmu iistais , iistais nerunaa angliski – daaaaaaaaa. Tra laaaa laaaa . reaals sh......ts. griezjam apkart un smejamies, labi, ka draivers taads pozitiivs iereec par visu. okii – cauri draugiem ar kalašņikoviem, kuri tikai beigaas smaida un samaina mani pret frncuuzi. Vecaa labaa moraalee – nebaidies buut stulbs – jautaa, jautaa , jautaa. Bet sheit azijaa jabuut uzmaniigam – vinji vienmeer atbild JA, ta ka jadomaa liidz. luuk tef starpkultuuru lernings. Lauzjos cauri bruuno cilvinju puulim pretii securty un labi, ka tie taadi mieriigi palaizj mani ari pretii straumei. Tiku liidz lapinjniekiem – manas naf, a ko dariit – mazliet shalsljucis velkos atpakalj, buus vien jaizmanto savs izdzīvošanas instingts. Bet nekaa ejot garam sagaidiitaj puulim pielc klaat, bruuns puika oranzigaa kreklaa un skaidir nosauc manu vaardu uzvadu – guudiii. Man tas der, lai tik uz centru aizved. Gaidu kameer vinjsh atbrauc ar busu – cool te vinjam reals kondiciniers. Nav taalu ap 30 km liidz Colombo, bet max atrums 60 km/h un trafik zapte (jam). Bet okii, varu apskatiit Srilankas celja malas. Diezgan netiiras, dubljainas un pilnas ar mazaam paardotaveem un postenjiem. Vinju armijai diezgan divainas uniformas zils ar zalju. Reaali juutu azijas elpu, viss savadaak – gaiss silts, bet mitrs, masinas ir bet vecas un citdi modelji, daudz uzrakstu – diivainu kjeburu virkneejums, ehaa un palmas, banaani un koksrieksti celjamlu pardotavas. Piestajam lai apestu pa vienam, vispirms izdzeram sulu un taad izeedam miikstumu, nu taa edams pasaakusm. Saku cjatot ar draiveri- izradaas, ka vinjsh ir Tamils, un visu laiku nepielec ka es ir latvietis, nevis vaacietis. So runajam par visadaam lietaam, nu klasiskie stopetaju staasinji. Satiksme ir kaa jau kaut kur rakstiits – craizyyy. Maie tuk-tuk spraucaas visur, nerunaajot par motociklistiem un ritenjbraucejiem. Braukshana kaa Anglija – sture labajaa pusee. Nu I gan rokendrols, signalizeeshna un spraukshana, un piespieshna pie malas – it normal. Okii, beidzot esam, klaat – Organizaacijas galvenajaa mitnee. Zupaa maaja. Ieskauta citu mazu maju starpaa, nezin kaa es buutu atradisviens pats. Iznaak Silvija – tas kas boss, skaista vaacu sieviete ar pozitiivu smaidu. Labii, labiii. Ieraada man maaju, paraada ka tolete saluuzusi un durvis nevar aizleegt, tas arii te normaali. Un tad seezjot pie galda un eedot ne visai garshiigu papaju apgaismo mani par visaam lietaam. Gavenais, izradas ka vinja arii ir neformalaas izglitiibas upuris- straadaajusi pirms tam Kosmeetikas kompaanijaa , taisiijusi naudu,tad atjegusies pasuutijusi visus un atbraukusi uz Srilanku, saaksusi no nules un tagadreaali attista savu organizaaciju. Traka metene ko lai saka. par parejo mosh bishk vellak. Taa kaa lenaam sleedzos araa, eju paguleet uz 2 stundaam, pirms tam protams izdarot, labo darbu – salaboju toletes durvis, good dogy :)
Atsledzos uz kaadam 6 stundam un pamostos, kad aicina uz vakarinjam. Izlecu no gultas, ieverteeju toletee sljauku – labi velaak uzinaashu kas tas ir un dodos uz terasi,kur jau ir Silvija, vinjas frends un Stivs, kursh atbraucis no Austrum krasta, jo tur palicis paraak biistami.pacjatojam un dodamies pilsetaa esst. Jauks krodzinjsh ar aizskrienoshu , zurkpeli un nenormaali lielaam porcijaam, kaa arii diezgan ass eediens. Nu kaut kaa tiekam gala.Cjatojam par viss kaut, ko politika, situacija valstii, izglitiibas sistema, Latvija, futbols, viiza utt. Maucam atpaklj, pasezjam teresa ar martini, un shlafen ze bite.

Tuesday, August 29, 2006

Projekta saakuma datumi


IERASHANAAS - 21 SEPT AIZBRAUKSHANA - 21 DEC ( tomeer ir ideja palikt ilgaak)(LV tagaad plaaanoju but 22.09 pirms pusdienslaika)

Organizaacija ar kur sadarbojos -
www.sunsils-frends.com

veelbuus saite
www.frends-kinderhilfe.de

Tandeema partneris Matihias Klasen no Germany - skat vinja Blogu - http://hari-hari-srilanka.blogspot.com/

PS Paldies GLEN LATVIA www.glen.lv

PS2 ari speciaals tnx Janim Kirpitim par praktisko konsultaaciju, skat arii vinja blogu http://kirpitis.blogspot.com/ un projekta saitu www.srilankaproject.com

ps3 tnx ari Latvijas Pieredzes izglitiibas centram www.lpic.lv par fototehniku